Hanzas pilsēta Rīga

Rīgas saikne ar Hanzu ir meklējama vēl pirms pašas pilsētas dibināšanas 1201. gadā, kad caur šo teritoriju ieradās vācu zemju tirgotāji, kuru mērķis bija tirdzniecība ar Krievzemi. 13. gadsimta sākumā Rīgas pilsētā uz patstāvīgu dzīvi sāka apmesties lejasvācu tirgotāji un amatnieki. 

Jaunie Rīgas patstāvīgie iedzīvotājai saglabāja to pašu dzīvesveidu, tradīcijas un tiesību normas kā vācu zemēs. Rīga tika nodibināta kā viena no Rietumeiropas tipa pilsētām un jau 13. gadsimtā Lībekas pilsēta Rīgu atbalstīja kā vienu no tāltirdzniecības ostām Baltijas jūras reģionā. 

Rīga 16. gadsimtā. Ap 1595. gadu. Autors: Adrians van Romens (Adriaan van Roomen, Adrianus Romanus, 1561-1615). Papīrs, kokgrebums. 8,3 x 9,9 cm. Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, VRVM 32251.

Rīgas pastāvēšanas sākumposmā (1225. gadā) pilsētā tika pieņemtas Visbijas jeb Gotlandes pilsētas tiesības (iura Gottlandiae), taču jau 1270. gadā Rīga pārņēma Hamburgas pilsētas tiesības, kas 14. gadsimtā tika pārstrādātas un papildinātas izveidojot oriģinālas – Rīgas tiesības. Tās savukārt pārņēma arī citas Livonijas reģiona pilsētas. 

Hanzas laikā Rīga kļuva par starpnieci starp Rietumeiropu un Krievzemi. Tolaik Rīgas ekonomisko uzplaukumu veidoja starpniecības peļņa. No tranzītam izdevīgas teritorijas 12. gadsimtā Rīga attīstījās par nozīmīgu un bagātu ostas pilsētu Austrumeiropā. 

Rīgas panorāma. 1612. gads.
Rīgas panorāma. 1612. gads. Autors: Heinrihs Tūms (Heinrich Thum). Izdevējs: Nikolass Mollīns (Nicolaus Mollyn, ap 1550/1555–1625), Rīgā. Papīrs, vara gravīra. 53,6 x 123,5 cm.  Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, VRVM 33214.

Jau 14. gadsimta vidū Rīgas pilsēta izdeva likumu, kurā Hanzas un Krievzemes tirgotāji savus savstarpējos darījumus varēja noslēgt tikai ar Rīgas tirgotāju starpniecību. Savukārt kopš 1376. gada iebraukušajiem tirgotājiem, tostarp arī Hanzas tirgotājiem, tika liegta mazumtirdzniecība vietējā pilsētas tirgū. Ap 1460. gadu tirdzniecība Rīgā starp iebraucējiem tika pilnībā aizliegta.

Rīgas kā ostas un tirdzniecības pilsētas nozīmīgumu Eiropā norāda arī Rīgas pilsētas parādu grāmata, kurā redzams pilsētas tirdzniecisko sakaru plašais areāls. 13./ 14. gadsimta mijā Rīgas pilsētas parādu grāmatā minēti iebraucēji no 13 dažādām Eiropas zemēm un kopumā nosauktas 48 Rietumeiropas pilsētas.

No Rīgas ostas uz Rietumiem ar Hanzas kuģiem tika eksportētas Krievzemes preces – galvenokārt vasks un kažokādas, un vietējo zemnieku ražojumi – lini, kaņepāji un labība. Savukārt no Rietumiem Rīgā ieveda sāli, siļķes, metālu, audumus, vīnu un luksusa preces, kas galvenokārt bija paredzētas austrumu tirgum.

Holks, raksturīgs 15. gs. burinieks. Kuģa modelis. 1987. gads. Autors: Genādijs Koņevs. Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, VRVM 139188.

Hanzas pastāvēšanas laikā tajā ietilpa ap 200 pilsētu. Lai gan šīs pilsētas apvienībā nedarbojās vienlaicīgi, Hanzas pilsētu skaits tāpat bija iespaidīgs. Hanzā izveidojās vairākas reģionālās grupas: Saksijas, Prūsijas, Zviedrijas, Livonijas, Vestfālenes, Reinzemes un vendu. Reģionālo grupu ietvaros tika rīkotas arī reģionālās sanāksmes –Städtetage.

Rīga kā viena no reģiona nozīmīgākajām pilsētām ņēma dalību lielajās Hanzas sanāksmēs – Hansetage. Tajās piedalījās tikai lielāko pilsētu pārstāvniecības. No Livonijas reģiona tās bija: Rīga, Rēvele (Tallina) un Tērbata (Tartu). Pārējās tagadējās Latvijas teritorijas Hanzas pilsētas (Cēsis, Valmiera, Limbaži, Koknese, Kuldīga, Straupe un Ventspils) savu pilsētu pārstāvniecības uz šīm sapulcēm nesūtīja, jo tas izmaksāja ļoti dārgi. Taču šīs pilsētas finansiāli atbalstīja Rīgas delegātu, kurš sanāksmēs pārstāvēja arī mazāko Livonijas Hanzas pilsētu intereses. Šīs sanāksmes norisinājās vendu pilsētās, visbiežāk Lībekā. Pirmā lielā Hanzas sanāksme tiek datēta ar 1358. gadu.  Tā kā Hanza ir brīvprātīga apvienība, ierašanās uz sapulcēm nebija obligāta. Arī sapulcēs pieņemtos recesus jeb lēmumus, kurus pilsētas delegāts nogādāja Rīgā, pilsēta varēja apstiprināt vai noraidīt. Pēdējā lielā Hanzas sanāksme norisinājās 1669. gadā. 

Rīgas pilsēta skatā no Daugavas puses. 1815. gads. Autors: Karls Traugots Fehelms (Carl Traugott Fechhelm, 1748–1819). Audekls, eļļa. 65 x 95 cm. Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, VRVM 102693.

Hanzai ir nozīmīga loma Rīgas pilsētas identitātes veidošanā. Tās ietekmē Rīga attīstījās par būtisku tirdzniecības centru Baltijas jūras reģionā ar saviem mērķiem, plāniem un ambīcijām. Rīga izveidojās par tipisku rietumu pilsētu gan pēc tās vizuālā izskata – arhitektūras un pilsētas plānojuma, gan pēc pārvaldes sistēmas. Arī šodien Hanzas vārds pilsētas kultūrtelpā mums nav svešs.

Organizatori
Šajā vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Sīkdatnes Tev ļauj droši piekļūt lapai, bet mums – analizēt lapas apmeklējumu un uzlabot tās darbību.